Vienmēr rīts
Nāk negaidīts
Dzen manus sapņus prom
Jo vienmēr rīts
Kas sejā krīt
Aiznes Tevi līdz
Varbūt to
Man vari Tu dot
Kur doties meklējot
Jo varbūt tomēr
To kāda prot
Reāli atkārtot
Vienmēr tā
Vienmēr tā
Vienmēr tur tālumā
Tu esi man
Varbūt kāds
Varbūt kāds
Varbūt laiks Tevi atvedīs
Tuvāk man
Nevar būt
Prāts Tevi jūt
Ne jau šajā gadsimtā
Un nevar būt
Ka nebiji tā
Manā laikmetā
Kas no tā
Ka laiks mani tur
Savā ierindā
Un kas no tā
Ka viss nav tik tuvs
Gadu simti vien starp mums vēl |